Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Publicēts pētījums “Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas”
Baiba Bela, asociētā profesore, vadošā pētniece
23.01.2019.

Pētījums veikts pēc Ministrijas pasūtījuma, lai attīstītu mērķtiecīgu sadarbību ar zinātnieku diasporu ārvalstīs kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai - laikā, kad “smadzeņu aizplūšana” un zema zinātnes internacionalizācija ir izaicinājumi, ar ko sastopas zinātne Latvijā.

Zinātnes diasporai ir nozīmīgs sadarbības potenciāls - tā secināts Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra  pētījumā par Latvijas zinātnieku diasporas sadarbību ar zinātniekiem Latvijā, ar kura rezultātiem var iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas un pētījumu centra mājaslapās.  

Pētījums veikts pēc Ministrijas pasūtījuma, lai attīstītu mērķtiecīgu sadarbību ar zinātnieku diasporu ārvalstīs kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai - laikā, kad “smadzeņu aizplūšana” un zema zinātnes internacionalizācija ir izaicinājumi, ar ko sastopas zinātne Latvijā.

Līdz šim sadarbība ar zinātnes diasporu nav bijusi pietiekoši novērtēta un atbalstīta. Šobrīd globālā konkurence par talantiem, kuri spēj sekmēt gudru izaugsmi,  rada strauji pieaugošu augsti kvalificētu speciālistu migrāciju. Zinātnieku mobilitāte un sadarbība pati par sevi ir svarīgs resurss zinātnes attīstībai un konkurētspējai. Vai mēs zaudējam gudrus cilvēkus, kuri palīdz attīstīt zinātni citur? Vai ārvalstīs dzīvojošie speciālisti ar savu globālo pieredzi un zināšanām sekmē zināšanu apmaiņu un zinātnes attīstību arī Latvijā?

LU DMPC savā jaunākajā pētījumā ir identificējis vairāk nekā 600 Latvijas zinātniekus 40 valstīs. No tiem 350 zinātnieki piedalījās LU DMPC jaunākajā aptaujā par diasporas savstarpējo sadarbību un sadarbību ar zinātniekiem Latvijā. Uz aptaujas jautājumiem pilnībā atbildēja 234 zinātnieki 30 dažādās valstīs. Viņi kā savus sadarbības partnerus ir minējuši aptuveni 800 Latvijas izcelsmes zinātniekus Latvijā un pasaulē. Pētījumā izmantota inovatīva sociālo tīklu izpētes metodoloģija, kā arī tīkla karšu vizualizācija.

Latvijas zinātnes diaspora ir jauna un mobila - 80% no viņiem ir dzimuši Latvijā un 68% no viņiem ir emigrējuši pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Turklāt  84% doktora grādu ieguvuši ārpus Latvijas un 29% nav strādājuši zinātnē Latvijā pēc augstākā grāda iegūšanas. Neskatoties uz to, lielākā daļa no profesionālajiem kontaktiem (72%) viņiem ir ar Latviju, kā arī gandrīz visi (92%) vēlas sadarboties ar Latvijas zinātniekiem. Pētījumā konstatētā Latvijas zinātnes diasporas lielā interese par sadarbību, esošā profesionālā tīkla struktūra un sadarbības formu daudzveidība norāda uz nozīmīgu sadarbības potenciālu, kurš šobrīd netiek pietiekoši aktīvi lietots.

Kaut arī Latvijas zinātnieki diasporā izjūt emocionālu pieķeršanos Latvijai un emocionālās saites var stimulēt sadarbību, tas nav pietiekoši sadarbības ilgtspējai.  Priekšnoteikums sadarbībai ar diasporu ir tāda zinātnes sistēma Latvijā, ar kuru diasporas zinātniekiem būtu profesionāla motivācija sadarboties - labi pārvaldīta, pietiekoši finansēta, meritokrātijā balstīta un kopumā pievilcīga.

Ar pētījumu var iepazīties šeit

Pētījums  tiek īstenots ERAF projekta Nr.: 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.