Pētījuma mērķis bija aktualizēt latviešu valodas kā svešvalodas apguves iespējas un motivāciju, pētot šo jautājumu gan lingvistiskā, gan socioloģiskā, gan pedagoģiskā aspektā, kas ir tieši mērķēts uz valsts, valodas un identitātes saglabāšanu, kā arī pilsoniskās izglītības stiprināšanu.

Pētījums ir balstīts uz jaukto metožu pieeju. Kvantitatīvie dati iegūti no reprezentatīvas aptaujas, kurā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda. Papildus veiktas 19 padziļinātās intervijas ar Latvijas iedzīvotājiem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda.

Pētījumā sadarbojušās četras Latvijas Universitātes struktūrvienības: LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļa, LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte, kā arī LU Statistisko pētījumu un datu analīzes laboratorija. Papildus kā ārējais partneris pētījumam piesaistīta Latviešu valodas aģentūra (LVA).

Pētījums finansēts Latvijas Universitātes Attīstības programmas ar lielu ietekmi projektā “Latviešu valodas kā svešvalodas apguve – valodas ilgtspējas un valsts drošības jautājums” (Nr. ZDA-2025/3).

Pilns ziņojuma teksts pieejams šeit.

Dalīties