29. un 30. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās konference “Latvieši pasaulē- piederīgi Latvijai 2016”, kas veltīta Latvijas simtgades tuvošanās laikam. To organizēja Kultūras ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Eiropas Latviešu apvienību, Izglītības un zinātnes ministriju un Pasaules Brīvo latviešu apvienību. Tajā uzstājās dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvji (Zviedrijas Karaliskās bibliotēka; Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta; Latvijas Institūta; Pasaules brīvo latviešu apvienība; Latvijas Investīciju attīstības aģentūra; LR Ekonomikas ministrija, u.c.), tai skaitā arī LU DMPC direktore Inta Mieriņa.

Konferences mērķis bija dialoga turpināšana starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm, diasporu latviskās identitātes saglabāšanai un saišu stiprināšanai ar Latviju. Konference norisinājās darba grupu veidā 29. jūlijā un konferences sesiju veidā 30. jūlijā, abas konferences dienas tika straumētas internetā nevalstiskās organizācijas „Baltijas Reģionālais fonds” Youtube kanālā, kur visiem interesentiem pieejami konferences pirmās dienas darba grupu ieraksti.  Pirmās dienas plānā bija paredzēta darba grupu diskusijas par dažādām tēmām saistībā ar diasporas politiku, kultūru un ekonomiku. Inta Mieriņa ar trim prezentācijām, viena no tām- prezentācija par Latvijas diasporu profesionāļiem, kas ir nozīmīgs resurss Latvijas akadēmiskajā, ekonomiskajā, kultūras un valsts pārvaldes sfērā, ja vien prot šo iespēju izmantot. Visefektīvākais līdzeklis kā apvienot dažādu nozaru profesionāļus vienkopus ir efektīvs tīklošanās instruments, kas tik ļoti pietrūkst latviešu diasporai ārzemēs. I. Mieriņa uzstājās arī otrajā konferences dienā, prezentējot pētījumu par diasporas bērniem, kas balstīts uz informāciju, kura tikusi iegūta 2014. gadā ar ESF atbalstu veiktajā LU Filozofijas un Socioloģijas institūta apjomīgajā pētījumā “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika”. Prezentācijas mērķis bija iepazīstināt auditoriju par diasporas bērnu problēmām, īpaši valodu prasmes jautājumu, kas nākotnē potenciāli varētu ietekmēt šo bērnu atgriešanās plānus un iespējas integrēties Latvijā. Kopumā konference jāvērtē kā izdevusies, jo tā deva iespēju dažādu jomu speciālistiem satikties un  pārspriest aktuālos jautājumus darbā ar diasporu, kā arī iespējas veicināt sadarbību ar diasporu un diasporas potenciāla izmantošanu. Konferences noslēgumā tika noformulēta rezolūcija, kas ietver nepieciešamos soļus diasporas politikas virzībai.

Dalīties